Vārdnīcas un enciklopēdijas

 Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra ; Izdots: 2009 

Šai vārdenē skaidroti mitoloģijas, folkloras, arī vēstures, etnogrāfijas un ar citām zinību jomām saistīti jēdzieni. Te ir gan joprojām ikdienā izmantojamas zināšanas (piem. puzuru rotājumi ziemassvētkos, gan vairs nelietojami radniecības (piem.ķeļuvainis, dieveris, osa, uzkuris), uz ļaužu kārtām un sabiedrisko stāvokli attiecināmi nosaukumi babulnieks, dienderis, gaitnieks, meiris, labietis utt.), gan piemirstas un sulīgas tautas parunas un izteikumi (piem mežā ķerts; sist vēju ar dūri ; sirds vībotnēs; uz austiņām), gan dažādu lincamu (svinamu) dienu un svētku apraksti (apvākas; bluķa vakars; kaņepene; klibā diena; rudenāji; spāru svētki; suveksis; umurkumurs; upes kāzas u.c.). Lasītājs var gūt ieskatu par tautas dziedniecību, amatniecību, skaitļu simboliku, nopietnām rotaļām (rituāliem) un delverīgām rotaļām. Skaidroti gan latviski vārdi, gan aizguvumi, kas iespraukušies un dzīvojuši līdzās pašu mantojumam (kā aube, bānītis, bize, čarka, granapipka, jupis, krogs, ķērne, meija, šķilters u.c.).