Psiholoģija
Kas ir uzdevums, kurš dzejniekam kā varonim veicams? Un kas ir cilvēka uzdevums? Ar ko Aspazijas uzdevums atšķiras no Elzas Rozenbergas uzdevuma? Kā rakstnieki savos darbos labo ne tikai dzimtaskokus, bet reizēm dibina arī nācijas? Kā nepareizi dozēta mīlestība cilvēka rokās kļūst par bīstamāku ieroci nekā naids? Rainis īsi pirms nāves kādā vēstulē raksta: “Man arī dzīve nau varējusi nekā padarīt, bet tikai līdz tam laikam, kad es izpildīju savu uzdevumu, – 60. gadā es to beidzu un tad arī beidzās mana dzīve. Bet arī tad es nezinu, vai tas tiešām bija mans uzdevums, ko es izpildīju, jeb vai tikai laika uzdevums un mans palika un izgaisa?” Viesturs Rudzītis mēģina viest skaidrību šajos jautājumos, būdams pārliecināts, ka “latviešu sievietēm interesēties par Aspaziju varētu nozīmēt interesēties par sevi”. Un patiesi – lai labotu kļūdu, reizēm nepieciešams tik vien, kā izcelt to gaismā un ieraudzīt. Šī grāmata palīdzēs katram, kam dzīve kā kurpe mazliet sākusi spiest.
Inga Ābele, rakstniece
No Baltijas (un Latvijas) nākušas daudzas izcilas sievietes, kuras atstājušas pēdas visas Eiropas (un līdz ar to pasaules) intelektuālajā diskusijā (Elīza fon der Reke, Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema u.c.). Šo sieviešu panteonā sevišķu vietu ieņem trauksmainā modernisma dzejniece un rakstniece Aspazija, kurai bija lemts darboties pretrunīgajā laikmetā, kad augošais kapitālisms nomāca vecās morāles normas, kad notika sabiedrības sašķelšanās. Toreiz dažādo sabiedrības kārtu ideologi saviem līdzcilvēkiem problēmas skaidroja, uzveļot vainu „ne-savējiem” no citas kārtas. Bet vai tā bija? Un vai mūsdienu dramatiskajā Latvijas sociālpsiholoģiskajā situācijā vainojami tikai „ārējie spēki”? Un vai tie bieži netiek izdomāti, lai nebūtu jāveic pašanalīze? Psihoterapeita pieredze un patstāvīga spriestspēja ļauj autoram atsegt mūsu sabiedrības garīgo problēmu dziļākos cēloņus ar paralēlu ieskatu sirmā senatnē. No šī viedokļa grāmata ir arī cilvēces dvēseles spoguļa daļa, jo tajā analizētie arhetipi ir diskusijas vērti ikvienā mūsdienu cilvēcisko attiecību situācijā. Un ne tikai Latvijā.
