Tulkotā daiļliteratūra

Romantisks sāsts par rakstnieces mūža lielāko mīlestību.

Un uzlēca jauna zvaigzne. Bieži vien, kad es ar zvaigzni pastaigājos Centrālparkā, pie mums pienāca cilvēki un jautāja: — Vai šī ir tā Džozefine? — Es palocīju galvu, zvaigzne paluncināja ašteli. (Viņa slavu panesa cēli… svešus suņus un cilvēkus allaž sveicināja nepiespiesti burvīgi.) Tiklīdz es apsēdos pie rakstāmmašīnas un sāku rakstīt, Džozefine bija pārliecinātā, ka rakstīšanai ir kāds sakars ar viņu.

Jumava, 1994