Tulkotā daiļliteratūra

Elizabete Gilberta (Elizabeth Gilbert, dz. 1969) ir atzinību iemantojusi autore, kas raksta gan daiļliteratūras, gan lietišķās literatūras sacerējumus. Viņas 2002. gadā sarakstītais darbs The Last American Man iekļuva gan Nacionālās Grāmatu Balvas, gan Nacionālās Grāmatu Kritiķu Biedrības Balvas atlases finālā. Vislielāko popularitāti autore iemantojusi ar 2006. gadā sarakstīto atmiņu grāmatu “Ēd, lūdzies, mīli”, kas ir izdota vairāk nekā trīsdesmit valodās un ieguvusi kulta romāna statusu.

Sava autobiogrāfiskā bestsellera “Ēd, lūdzies, mīli” nobeigumā Elizabete Gilberta iemīlējās Felipē, brazīliešu izcelsmes Austrālijas pilsonī, kas viņu iepazīšanās brīdī dzīvoja Indonēzijā. Mīlētāji apmetās Amerikā un zvērēja viens otram mūžīgu uzticību, bet viņi zvērēja arī kaut ko citu: nekad un nekādos apstākļos nestāties oficiālā laulībā. Taču kādu dienu iejaucās liktenis ASV valdības izskatā – ierēdņi aizturēja Felipi robežas šķērsošanas brīdī un izvirzīja noteikumu: vai nu viņiem jāprecas, vai arī Felipem nekad vairs nebūs atļauts ieceļot šajā zemē.
Saprazdama, ka “laulības spriedums” ir neizbēgams, Elizabete Gilberta nolēma pārvarēt savas bailes no laulības, pamatīgi izpētot laulības institūciju. Autorei raksturīgā atjautība, asais prāts un iejūtība ļauj apcerēt laulību “pilnā apgaismojumā”, atklāti apskatot jautājumus par saderību, apmātību, ģimenes tradīcijām, sabiedrības gaidām, šķiršanās risku un pazemojošiem pienākumiem. Viņa norauj plīvuru mītiem, meklē izskaidrojumu bailēm, cenšas visur saskatīt vēsturisko perspektīvu un romantiskās fantāzijas samēro ar emocionāliem kompromisiem. Grāmatas nobeigums izskan kā savdabīgs mīlestības triumfs, ietverot sevī visus sarežģījumus un sekas, kas neizbēgami pavada ikvienu reālu mīlestību reālajā pasaulē.