Latviešu oriģinālliteratūra

"Dienas grāmata" 2012 gads

“Zaļā vārna” ir stāsts par to, cik ļoti tomēr mēs vēlamies, lai mūs saprastu un pieņemtu, un tāpēc izmisīgi pielāgojamies, reizēm pat vairāk, nekā tas būtu vajadzīgs. Tādā situācijā kādudien attopas arī romāna galvenā varone, atskāršot, ka labi nodrošinātajā mietpilsoniski rāmajā dzīvē šķietami pilnībā ir zaudējusi pašu svarīgāko — pati sevi. Bet par laimi viņai ir Zaļā Vārna, un tieši Zaļā Vārna padara šo sevis meklēšanas un atrašanas stāstu tik aizraujošu un dzīvi apliecinošu. Romāns “Zaļā Vārna” ir apkaužami dzīvīgs un asprātības caurvīts vēstījums par “nepanesamās esības vieglumu”, par indivīda neizbēgamo atbildību pirmo un galvenokārt pašam savas dzīves priekšā.

“Visi zina, ka zaļās vārnas ir reti sastopami putni. Taču ir arī Zaļā Vārna, vienīgais eksemplārs pasaulē — īpatnējs, lāgiem neganti ironisks un varbūt mazliet ērcinošs, bet kopumā itin labdabīgs radījums. Tiesa, nav viegli viņu ieraudzīt, bet, ja tomēr paveicas, ar prātu grūti pieņemt Zaļās Vārnas esamību, toties, ja izdodas arī tas, dzīve mainās. Vientuļie vairs nav tik vientuļi, skumjie — tik skumji, un arī esamība rādās gaišākos toņos. Kristīnes Ulbergas romāna varonei, spogulī skatoties, paveicas atrast Zaļo Vārnu — un ne tikai atrast, bet arī tuvāk viņu iepazīt.”
Guntis Berelis