Latviešu oriģinālliteratūra

Eņģelis Amo, kurš valda pār labsajūtas un mīlestības pilnības laukiem, reiz nolemj palūkot, kā tad laimīgie zemes ļaudis jūtas, viņa dāvātos augļus baudījuši, - un sev par pārsteigumu atklāj, cik aplami, cik akli tie vieglprātīgi izšķiež un pašrocīgi iznīcina viņa veltes. Vai viņi galīgi nesaprašas?! Amo dodas uz zemi izlūkos un sastop tur Adu un Īvu – divus mīlestībai izredzētos, bet tagad naidam nolemtos.
Kad rakstīju šo grāmatu, dzīvoju salā. Tā ir tāda vieta, kas man, ļoti iespējams, nozīmē vairāk par mīlestību, lai cik neierasti tas izklausītos. Tomēr tieši tur pie manis atnāca Amo, Ada un Īvs. Ak tu tētīt, kā mēs četratā plosījāmies! Tie trīs vispār nekādi nebija iegrožojami, es pati gan pa brīdim noslēdzos vienatnē . Gribēju sēdēt smuki gultiņā un pierakstīt skaistāko no zemes stāstiem – stāstu par mīlestību. Tak nebija ne vēsts no rāmuma. Maigi romantisks kā zieda drīksniņa, kaislīgi nāvējošs kā Tasmānijas velnu ala, skurbi grēcīgs kā meitu māja, naidā švirkstošs kā ugunsgrēks – tāds izvērtās šis vēstījums, tāpēc veriet vaļā to uzmanīgi.
(Nora Ikstena) Māksliniece Elita Šica-Vāvere.