Biogrāfijas

 Pētergailis. Izdots: 2003.

Māksliniece Dina Ābele.
Uldis Dumpis nav spēlējis ne naivus zēnus, ne mīlētājus jaunekļus. Viņš mākslā tūlīt ienāca kā vīrietis. Kā vīrs, uz kuru var paļauties, kā aktieris, kas nerunā par radošajām mokām. Sociālais varonis - godīgs, gudrs, arī diplomātiski viltīgs, reizēm ar sāpīgām plaisām raksturā, bet vienmēr nozīmīgs savam laikam. Uz tādām personībām kā Uldis Dumpis vēl turas šī ētiski grūstošā pasaule. (Lilija Dzene)
Uldis biežāk tēlojis raksturlomas. Tās vienmēr bijušas apbrīnojami precīzas, ar brīnišķīgu humora izjūtu - unikālu, smalku. Aktieris burtiski spīd šā tipa lomās, lai atceramies kaut vai viņa Ābramu (Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienas Silmačos), kolhoza priekšsēdētāju Broņislavu Timrānu (Paula Putniņa Ar būdu uz baznīcu) vai dzērāju Vilhelmu (Paula Putniņa Pasaulīt, tu ļaužu ēka). Uldis ir talants, kas veidojas un attīstās, nemitīgi bagātinās un nenodilst. (Edmunds Freibergs)
Ar viņu ir viegli. Domai nav jāsasprindzinās. Ar viņu var klusēt. Var runāt. Par visu un neko. Par laiku. Par veikaliem. Par suņiem. Par politiku. Visu spilgto viņš atstāj un izdara uz skatuves, lai dzīvē paliktu it kā necils un nemanāms. (Ināra Slucka)
Diāna Spertāle grāmatā Spoguļattēls paveikusi nopietnu darbu, smalkjūtīgi zīmējot aktiera portretu, savācot un apkopojot liecības par viņa dzimtu un paaudzi. Mūsu priekšā ir Uldis Dumpis viņam ierādītajā likteņa mizanscēnā - savā tautā. (Gundega Saulīte)