Bērnu audzināšana

Kad amerikāņu žurnālistei Pamelai Drakermenai Parīzē piedzimst mazulis, viņa nesapņo kļūt par “franču mammu”. Franču pieeja bērnu audzināšanai nav tik populāra kā, piemēram, franču mode vai franču siers. Pat franču vecāki neuzskata, ka darītu ko īpašu. Tomēr viņu audzināšanas rezultāti liecina par pretējo...

- Franču bērni lielākoties jau no divu vai trīs mēnešu vecuma guļ visu nakti bez pamošanās.
- Franču bērni ēd pilnvērtīgas maltītes – ne tikai frī kartupeļus un panētu vistas fileju, bet arī tvaicētus dārzeņus, zivi un dažādus sierus, turklāt – nepārvēršot maltīti par kaujas lauku.
- Franču bērnu vecāki, viesojoties pie draugiem, var mierīgi dzert kafiju un sarunāties, kamēr viņu atvases rotaļājas turpat netālu, – viņiem nav nemitīgi jāizšķir bērnu strīdi un jāklusina viņu skaļie spiedzieni.
- Franču bērnu vecāki neuzskata, ka labiem vecākiem nemitīgi jābūt bērnu rīcībā un jājūtas vainīgiem, ja viņiem ir arī savas intereses un vajadzības.

Bruņojusies ar autiņbiksīšu somā paslēptu piezīmju blociņu, Drakermena dodas izzināt franču bērnu audzināšanas noslēpumus. Viņa uzzina, ka Francijā vecāki noteiktos jautājumos ir ārkārtīgi stingri, taču citos – pavisam pieļāvīgi. Un viņa saprot – lai kļūtu par citādiem vecākiem, nepietiek tikai ar citādu bērnu audzināšanas filozofiju. Ir nepieciešams pavisam jauns skatījums uz to, kas īsti ir bērns.