Literature & Fiction

Es domāju, ka viss mainīsies, kad atradīšu pārējos. Mēs pārstātu skriet. Mēs izcīnītu Mogadorians. Un mēs 

uzvarētu.

Es domāju, ka viss mainīsies, kad atradīšu pārējos. Mēs pārstātu skriet. Mēs izcīnītu Mogadorians. Un mēs uzvarētu. Bet es kļūdījos. Kaut arī esam sanākuši kopā, mēs tik tikko no viņiem izbēgām ar savu dzīvību. Un tagad mēs slēpjamies, izdomājot nākamo gājienu. Seši no mums ir vareni, bet ne tik spēcīgi, lai uzņemtu visu savu armiju. 

Mēs neesam atklājuši mūsu Legacies pilnus apmērus. Mēs neesam iemācījušies strādāt kopā. Laiks ir pagājis, un 

mēs zinām tikai vienu: mums jāatrod piecnieks, pirms viņi to dara.

Malaizijā viņi notvēra pirmo numuru. Numur divi Anglijā. Un trešais numurs Kenijā. Esmu ceturtais numurs. Man vajadzēja būt blakus.

Bet es vēl esmu dzīvs.

Šī cīņa nav beigusies.

 

..................................................

I thought things would change when I found the others. We would stop running. We would fight the Mogadorians. And we would win.

I thought things would change when I found the others. We would stop running. We would fight the Mogadorians. And we would win. But I was wrong. Even though we have come together, we barely escaped from them with our lives. And now we're in hiding, figuring out our next move. The six of us are powerful - but not strong enough to take on their entire army. We haven't discovered the full extent of our Legacies. We haven't learned to work together. Time is running out, and there's only one thing we know for certain: We need to find Number Five before they do.

They caught Number One in Malaysia. Number Two in England. And Number Three in Kenya. I am Number Four. I was supposed to be next.

But I'm still alive.

This battle is far from over.